ATRAITNES DĒLS

Nabadzībā slīgstošs lauku puisis, dzīvodams kopā ar savu veco māti, nolemj mācīties ārzemēs, tomēr, par spīti intelektuālajai apdāvinātībai, saskaras ar skumjām un tukšumu, kam seko slimība un nepiepildīti sapņi.

Viļa Plūdona poēma «Atraitnes dēls» tās sarakstīšanas brīdī 1901. gadā bija saistoša un saprotama ikvienam, kam nācies saskarties ar trūkumu un gaistošām cerībām, taču atraitnes dēla stāsts nekur nav zudis un šādi atraitņu dēli un meitas kā kultūrvaroņi mīt gan mūsu kopējā apziņā, gan sabiedrībā – viņam raksturīgās izjūtas pazīstamas daudziem no mums. Šajā interpretācijā atraitnes dēls, līdzīgi kā daudzi mūsdienu jaunieši, sastopas ar garīgās veselības traucējumiem.

Tiek nojaukta tradicionālā teātra struktūra, un skatītāji tiek ieaicināti iztēles telpā, kurā atrodas kopā ar scenogrāfiju, aktieriem un dziedātājiem. Industriālā vide simbiozē ar askētisko scenogrāfiju reflektē par vientulību, slimību un cilvēka trauslo dabu.

Vairāk informācijas: tskapnes.com/ad
Īsa pamācība nokļūšanā: tskapnes.com/karte